Krievija apsūdzēta kara noziegumos un civiliedzīvotāju nāvessoda izpilde

Atjaunināts: 27. gada 2023. martā | 11:22 UTC

Breaking Now
. . .

17. gada 2023. martā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas Federācijas prezidenta biroja bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas apcietināšanas orderus.

Starptautiskā Krimināltiesa apsūdzēja abus kara nozieguma izdarīšanā "iedzīvotāju (bērnu) nelikumīgā deportācijā" un apgalvoja, ka ir pamatots pamats uzskatīt, ka katrs uzņemas individuālu kriminālatbildību. Iepriekš minētie noziegumi, iespējams, tika pastrādāti Ukrainas okupētajā teritorijā aptuveni 24.gada 2022.februārī.

Ņemot vērā, ka Krievija neatzīst Starptautisko Krimināltiesu, ir tāli domāt, ka Putinu vai Ļvovu-Belovu redzēsim rokudzelžos. Tomēr tiesa uzskata, ka "sabiedrības informētība par orderiem var palīdzēt novērst turpmāku noziegumu izdarīšanu".

BUCHA, Ukraina — Pēc tam, kad Krievijas karaspēks izstājās no Bučas pilsētas, ir parādījušies attēli, kuros redzamas ielas, kas ir nosētas ar līķiem.

Ukrainas varas iestādes apgalvo, ka dažiem civiliedzīvotājiem bija sasietas rokas aiz muguras un viņi tika sašauts pakausī. Ukrainas karavīri arī ziņoja, ka dažiem līķiem bija spīdzināšanas pazīmes.

Bučas mērs sacīja, ka bez provokācijas nogalināti vairāk nekā 300 civiliedzīvotāju. Reuters ziņoja, ka tuvējās baznīcas teritorijā atrasts masu kaps.

Krievija ir noliegusi, ka tās karavīri būtu nogalinājuši civiliedzīvotājus, sakot, ka Ukrainas valdības publiskotās fotogrāfijas provocē situāciju.

Krievu karavīru līķiem atgriežoties mājās, daudzi krievi pauduši sašutumu par apsūdzībām kara noziegumos. BBC ziņoja, ka viens krievu intervējamais teica: "Es neticu šiem viltojumiem... Es nekad tiem neticēšu."

Starptautiskā sabiedrība aicinājusi izmeklēt Krievijas kara noziegumus.

Sekojiet mūsu pilnajam tiešraidam un analīzei no pagājušā gada…

Galvenie notikumi:

24. gada 2023. marts | 11:00 UTC — Dienvidāfrika izmanto juridiskas konsultācijas par Putina aizturēšanu, kad viņš augustā apmeklē BRICS samitu.

20. gada 2023. marts | 12:30 UTC — Krievijas augstākā izmeklēšanas iestāde sāk lietu pret Starptautisko Krimināltiesu, paziņojot, ka tā apzināti apsūdzējusi noziegumā nevainīgu personu.

17. gada 2023. marts | 03:00 UTC — Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi orderus Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas Federācijas prezidenta biroja bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas aizturēšanai. Starptautiskā Krimināltiesa abus apsūdzēja kara nozieguma izdarīšanā par “iedzīvotāju (bērnu) nelikumīgu deportāciju”.

08. gada 2022. decembris | 03:30 UTC — Putins sola turpināt uzbrukumus Ukrainas elektrotīklam, sakot, ka tie ir pamatota atbilde uz "genocīda aktu", ko Ukraina pastrādāja, bloķējot ūdens piegādi Doņeckai.

10. gada 2022. oktobris | 02:30 UTC — Pēc uzbrukuma tiltam Krievija-Krima Maskava sāk streikus pret Ukrainas elektrotīklu, atstājot miljoniem bez elektrības.

04. gada 2022. oktobris | 04:00 UTC — Atgūtajā Harkovas apgabalā turpina atrast Ukrainas civiliedzīvotāju līķus. Pavisam nesen Human Rights Watch dokumentēja trīs mežā atrastos līķus, uz kuriem redzamas iespējamās spīdzināšanas pazīmes.

15. gada 2022. augusts | 12:00 pēc UTC — Apvienoto Nāciju Organizācija publicēja Ukrainā kopš kara sākuma reģistrēto civiliedzīvotāju upuru skaitu. Tiek ziņots, ka 5,514 bojāgājušie un 7,698 ievainotie.

04. gada 2022. augusts | 10:00 UTC — Amnesty International ir apsūdzējusi Ukrainas spēkus par tās pilsoņu apdraudēšanu, ekspluatējot militārās sistēmas dzīvojamos rajonos. Ziņojumā teikts, ka "šāda taktika pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības", pārvēršot civiliedzīvotājus par militāriem mērķiem. Tomēr viņi atzīmēja, ka tas neattaisno Krievijas uzbrukumus.

08. gada 2022. jūnijs | 3:55 pēc UTC — Ukraina laidusi klajā "Belžu grāmatu", lai dokumentētu Krievijas karavīru pastrādātos kara noziegumus. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par grāmatu, lai sauktu Krievijas karaspēku pie atbildības un panāktu taisnīgumu par iebrukuma upuriem ukraiņiem. Turklāt grāmata tiks izmantota kara noziegumu pierādījumu kataloģizēšanai.

31. gada 2022. maijs | 4:51 pēc UTC — Ukrainas tiesa diviem sagūstītiem Krievijas karavīriem piespriež 11 ar pusi gadu cietumsodu par kara noziegumiem, kas saistīti ar pilsētas apšaudīšanu Ukrainas austrumos.

17. gada 2022. maijs | 12:14 pēc UTC — Ukrainas varasiestādes identificē jaunu krievu karavīru (21), kurš, iespējams, grupveidā izvaroja jaunu meiteni kopā ar trim citiem pēc tam, kad viņas ģimene bija ieslodzīta pagrabā.

06. gada 2022. maijs | 11:43 UTC — Amnesty International iesaistās ar ziņojumu, kurā dokumentēti vairāki Putina karavīru pastrādātie kara noziegumi. Vienā lietā bija aprakstīts kāds vīrietis, kuru savā virtuvē nogalināja krievu karavīri, kad viņa sieva un bērni slēpās pagrabā.

29. gada 2022. aprīlis | 10:07 pēc UTC — Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Liza Trusa paziņo, ka Apvienotā Karaliste ir nosūtījusi uz Ukrainu kara noziegumu ekspertus, lai tie palīdzētu izmeklēšanā.

28. gada 2022. aprīlis | 3:19 UTC — Ukraina publiskojusi attēlus ar desmit Krievijas karavīriem, kuri tiek meklēti par kara noziegumiem Bučā. Ukrainas valdība tos raksturoja kā "nicināmo desmitnieku". Viņi esot daļa no 64. brigādes, ko godināja Vladimirs Putins.

22. gada 2022. aprīlis | 1:30 UTC — Saskaņā ar Ukrainas amatpersonu teikto, satelītattēlos apgabalā netālu no Mariupoles, šķiet, ir redzami vairāk masu kapu. Mariupoles pilsētas dome lēš, ka kapos varētu būt paslēpti līdz pat 9,000 civiliedzīvotāju līķu. Tomēr satelītattēli nav apstiprināti kā civilie kapi.

18. gada 2022. aprīlis | 1:20 pēc UTC — Izraēla ir nosodījusi Krievijas rīcību, dēvējot to par "kara noziegumiem". Krievija atbildēja, sakot, ka tas ir "slikts mēģinājums izmantot situāciju Ukrainā, lai novērstu starptautisko uzmanību" no Izraēlas un Palestīnas konflikta, un ir izsaukusi Izraēlas vēstnieku Krievijā, lai precizētu Izraēlas pozīcijas.

13. gada 2022. aprīlis | 7:00 UTC — Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs publiskojis provizorisku ziņojumu, kas liecina, ka Krievija Ukrainā ir pastrādājusi kara noziegumus. Ziņojumā teikts, ka "nav iedomājams, ka tik daudz civiliedzīvotāju būtu nogalināti", ja Krievija būtu ievērojusi cilvēktiesības.

11. gada 2022. aprīlis | 4:00 UTC — Francija nosūta uz Ukrainu tiesu medicīnas ekspertus, lai savāktu pierādījumus par iespējamiem Krievijas kara noziegumiem. Īpašajā Francijas policijas amatpersonu komandā ir divi tiesu ārsti.

08. gada 2022. aprīlis | 7:30 pēc UTC — Krievija ir apsūdzēta vairākos kara noziegumos pēc tam, kad raķete trāpīja Ukrainas dzelzceļa stacijai Kramatorskā, nogalinot vismaz 50 cilvēkus. Stacija bija galvenā sieviešu un bērnu evakuācijas vieta. Krievija kategoriski noliedz, ka būtu vērsta pret civiliedzīvotājiem.

04. gada 2022. aprīlis | 3:49 UTC — Ukraina sāk kara noziegumu izmeklēšanu par civiliedzīvotāju sodīšanu ar nāvi. Ukrainas varas iestādes ziņo, ka Kijevas apkārtnē atrasti 410 civiliedzīvotāju līķi. Krievija saka, ka fotogrāfijas un video ir "iestudēta izrāde".

03. gada 2022. aprīlis | 6:00 pēc UTC — Human Rights Watch ziņoja par "acīmredzamiem kara noziegumiem Krievijas kontrolētajās teritorijās", kas koncentrējās uz Bučas pilsētu. Ziņojumā teikts, ka Krievijas karavīri izpildījuši nāvessodu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

02. gada 2022. aprīlis | 7:08 pēc UTC — Krievijas karaspēks atkāpjas no Kijevas apkārtnes, kad Ukrainas spēki pasludina "atbrīvošanu". Prezidents Zelenskis apgalvo, ka krievi, dodoties prom, slazdā mājas.

Atslēgas fakti:

Daudzi līderi ir nosodījuši uzbrukumus Ukrainas energotīklam kā kara noziegumus, lai gan starptautiskās tiesības pieļauj šādus uzbrukumus, ja mērķa iznīcināšana "sniedz noteiktas militāras priekšrocības".
Krievijas karaspēks atkāpjas no Kijevas apgabala, lai koncentrētos uz operācijām Ukrainas austrumos un dienvidos.
Attēlos bija redzamas ielas, kas piesētas ar izdegušiem krievu tankiem un mirušajiem.
Sky News, iespējams, ir pārbaudījis divus video, kuros redzami ķermeņi Bučas ielās.
No otras puses, izplatīti kadri, kuros Ukrainas karavīri vardarbīgi izturas pret Krievijas karagūstekņiem, liekot domāt par Ženēvas konvencijas pārkāpumu.
Krievija noliedz visus kara noziegumus, sakot, ka ukraiņu nacionālistu kaujinieki nogalina civiliedzīvotājus. Krievija arī apgalvo, ka daudzi cirkulējošie fotoattēli un video ir viltoti, un tajos izmantoti aktieri.
Vladimirs Putins ir apbalvojis Bučā klātesošo armijas brigādi par "masu varonību un drosmi, nelokāmību un stingrību". Tomēr Ukraina šo pašu brigādi ir nodēvējusi par "kara noziedzniekiem".
Uz augustu ziņots par 13,212 5,514 civiliedzīvotāju upuriem Ukrainā: 7,698 nogalināti un 1,451 ievainoti. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, no nogalinātajiem civiliedzīvotājiem bija 356 sieviete un XNUMX bērni.

Bildes no Ukrainas

Tiešraides attēlu plūsma

Pēdējā attēla bultiņa — **Attēli no Ukrainas, kuros redzamas iebrukuma sekas un iespējamie Krievijas kara noziegumi.**
*Avots: https://i.dailymail.co.uk/1s/2021/04/09/12/41456780-9452479-Biden_seen_in_a_photo_which_was_found_on_his_laptop_joked_on_Thu-a-10_1617967582310.jpg*

Ukrainas kara attēli — **Attēli no Ukrainas, kuros redzamas iebrukuma sekas un iespējamie Krievijas kara noziegumi.**
*Avots: https://i.dailymail.co.uk/1s/2021/04/09/12/41456780-9452479-Biden_seen_in_a_photo_which_was_found_on_his_laptop_joked_on_Thu-a-10_1617967582310.jpg*

Kritiski atklājumi

Amnesty International ziņo, ka pēc vērienīgas izmeklēšanas viņi atraduši pierādījumus, ka Krievijas spēki vairākkārt izmantojuši aizliegto kasešu munīciju un kaisītās mīnas, lai uzbruktu Ukrainas pilsētai Harkovai.

Krievija nav Konvencijas par kasešu munīciju līgumslēdzēja puse, taču jebkurš nejaušs uzbrukums, kas ievaino vai nogalina civiliedzīvotājus, tiek klasificēts kā kara noziegums. Kasešu munīcija ir sprādzienbīstams ierocis, kas izkaisa mazākas sprādzienbīstamas bumbas lielā teritorijā, bez izšķirības nogalinot karavīrus un civiliedzīvotājus. Cita kasešu munīcija var izkaisīt sauszemes mīnas plašā teritorijā, radot risku civiliedzīvotājiem vēl ilgi pēc konflikta.

No otras puses, Amnesty atklāja, ka Ukrainas spēki ir pārkāpuši humanitārās tiesības, izvietojot artilēriju pie civilajām ēkām, kas piesaistīja Krievijas uguni. Tomēr Amnesty atzīmēja, ka tas "nekādā veidā neattaisno Krievijas spēku nerimstošo un neizvēlīgo pilsētas apšaudīšanu".

Turpmākās izmeklēšanas atklāja vairāk Ukrainas spēku pārkāpumu. 4. gada 2022. augustā publicētajā ziņojumā teikts, ka Ukraina dzīvojamos rajonos izmanto ieročus, kas civiliedzīvotājus pārvērta par militāriem mērķiem. Ziņojums izraisīja zināmu sašutumu, jo Amnesty International Ukrainas nodaļas vadītāja Oksana Pokaļčuka pameta organizāciju, sakot, ka ziņojums tika izmantots kā "Krievijas propaganda".

Cilvēktiesību jurists, kas ir atbildīgs par pierādījumu vākšanu Ukrainā, apgalvo, ka Krievijas karaspēkam ir “klusējot atļauta” izvarot civiliedzīvotājus kā ieroci. Viņi teica, ka karaspēkam nav tieši likts izvarot sievietes un meitenes, taču, ja viņi to dara, disciplinārsods netiek piemērots. Daudzas sievietes ir dalījušās liecībās par krievu karavīru seksuālu uzbrukumu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību vadītājs apgalvo, ka tagad arvien vairāk pierādījumu liecina, ka Krievija Ukrainā ir pastrādājusi kara noziegumus. ANO Cilvēktiesību darbinieki dokumentēja aptuveni 50 civiliedzīvotāju nelikumīgu nogalināšanu, daži no kuriem tika izpildīts īstermiņa izpildes rezultātā, savas misijas laikā Bučā 9. gada 2022. aprīlī.

Apvienoto Nāciju Organizācija 15. gada 2022. augustā publicēja jaunāko informāciju par civiliedzīvotāju upuriem. No 24. gada 2022. februāra Ukrainā ir ziņots par šādiem skaitļiem:

Nogalināti 5,514 civiliedzīvotāji.
Ievainoti 7,698 civiliedzīvotāji.
Nogalināta 1,451 sieviete.
Nogalināti 356 bērni.
1,149 sievietes ievainotas.
595 bērni ievainoti.

Kas notiek tālāk?

Tas viss ir labi teikt, ka ir izdarīti kara noziegumi, bet vai kāds ieraudzīs taisnību?

Maz ticams, ka mēs kādreiz redzēsim Putinu vai viņa ģenerāļus, kas tiek tiesāti par kara noziegumiem. Par šādiem noziegumiem parasti tiek ierosināta Starptautiskā Krimināltiesa (SKT); tomēr Krievija nav parakstītāja un tiesu neatzīst. Tātad, ja SKT izdotu Putina aresta orderi, tam nebūtu nozīmes, jo Krievija nekad neielaistu valstī nevienu ICC amatpersonu.

Faktiski Amerikas Savienotās Valstis neatzīst SKT jurisdikciju. Piemēram, Trampa prezidentūras laikā SKT uzsāka izmeklēšanu par kara noziegumiem, kurus, iespējams, pastrādājuši ASV darbinieki Afganistānā. ASV atbildēja, piemērojot sankcijas un atteicot vīzas ICC amatpersonām, pilnībā apslāpējot izmeklēšanu, neļaujot ieceļot prokuroriem. Prezidents Tramps izpildrīkojumā norādīja, ka Starptautiskās Krimināltiesas rīcība "draud pārkāpt Savienoto Valstu suverenitāti" un ka SKT "jārespektē Savienoto Valstu un citu valstu lēmumi nepakļaut savu personālu SKT jurisdikcijai. ”.

Līdz ar to ir pārdomāti uzskatīt, ka mēs kādreiz redzēsim Putina vai kāda viņa tuvākā loka apsūdzību. Protams, aresta orderi varētu izpildīt, ja Putins dotos ārpus Krievijas uz valsti, kas atzinusi SKT, taču Krievijas prezidents būtu muļķīgi riskēt.

Reāli mēs redzēsim Ukrainā uz vietas sagūstīto zema līmeņa karavīru kriminālvajāšanu. Pirmā no šādām kara noziegumu prāvām sākās maijā, kad pirmajam Krievijas karavīram tika piespriests mūža ieslodzījums par 62 gadus veca Ukrainas civiliedzīvotāja nošaušanu — tuvāko mēnešu laikā no Ukrainas valdības puses redzēsim arvien vairāk līdzīgu lietu.

Tāpat Krievijas puse veiks savas apsūdzības par to, ko tā uzskata par kara noziegumiem. Maskava nosūtīja skaidru vēstījumu, kad diviem britu kaujiniekiem, kuri brīvprātīgi devās uz Ukrainu, tika piespriests nāvessods.

Izmeklēšana liecina, ka Krievijas karavīri plosījuši Ukrainu, pilnībā neievērojot cilvēka dzīvību. Liecības liecina, ka pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm un bērniem, ir pastrādāti šausminoši kara noziegumi.

Nelielai sagūstīto karavīru daļai var tikt piemērots taisnīgums, bet tiem, kas atgriezīsies Krievijā, nebūs nekādu seku, un viņi tiks sveikti kā kara varoņi.

Viena lieta ir droša:

Krievijas robežas, tās milzīgais militārais un kodolarsenāls aizsargāts Putins un viņa ģenerāļi nezaudēs miegu saistībā ar kara noziegumu izmeklēšanu.

FAKTU PĀRBAUDES GARANTIJA (Atsauces):

https://www.hrw.org/news/2022/04/03/ukraine-apparent-war-crimes-russia-controlled-areas/ [Tieši no avota]

https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-61073897/ [Tieši no avota]

https://www.osce.org/files/f/documents/f/a/515868.pdf [Oficiālais ziņojums]

https://news.un.org/en/story/2022/04/1116692/ [Tieši no avota]

https://twitter.com/amnesty/status/1522542513491435521 [Tieši no avota]

https://www.amnesty.org/en/latest/research/2022/06/anyone-can-die-at-any-time-kharkiv/ [Oficiālais ziņojums]

https://www.federalregister.gov/documents/2020/06/15/2020-12953/blocking-property-of-certain-persons-associated-with-the-international-criminal-court/ [Izpildu pasūtījums]

https://www.ohchr.org/en/news/2022/08/ukraine-civilian-casualty-update-15-august-2022 [Oficiālā statistika]

https://ihl-databases.icrc.org/en/ihl-treaties/api-1977/article-52 [Oficiālā likumdošana]