FAKTU PĀRBAUDES GARANTIJA
Politiskais slīpums
& Emocionālais tonis
Raksts ir politiski objektīvs, jo tajā galvenā uzmanība pievērsta zinātniskiem faktiem un pētījumiem par dzīvnieku dzīves ilgumu un netiek apspriesta vai atbalstīta neviena politiskā ideoloģija vai partija.
Radīts, izmantojot mākslīgo intelektu.
Emocionālais tonis ir neitrāls, jo tas sniedz informāciju objektīvā un faktiskā veidā, neizpaužot nekādas īpašas emocijas.
Radīts, izmantojot mākslīgo intelektu.
| Autors Ričards Aherns Sākot no Nemirstība nav tik tālu, nekā vairums varētu domāt; lai gan ir zināms, ka vairāku dzīvnieku dzīves ilgums pārsniedz 100 gadus, tikai daži izredzētie var dzīvot mūžīgi.
Dzīves ilgums dažādās sugās ir ļoti atšķirīgs. Lai gan attīstītajās valstīs vidējais cilvēku vecums ir aptuveni 80 gadi, tādi kukaiņi kā maijvabole dzīvo tikai 24 stundas, bet ir zināms, ka tādi dzīvnieki kā milzu bruņurupucis sasniedz vairāk nekā 200 gadu vecumu.
Taču nemirstība ir unikāla un sastopama tikai šajās dažās sugās.
1 Tree wētā — milzu crickets
Tree wētā ir milzu nelidojošie circenīši, kas pieder Anostostomatidae kukaiņu ģimenei. Šīs sugas, kas ir endēmiskas Jaunzēlandei, ir vieni no smagākajiem kukaiņiem pasaulē. Šīs radības, kas parasti sastopamas mežos un piepilsētas dārzos, ir nozīmīgas ekoloģijas un evolūcijas pētījumos.
Līdz 40 mm (1.6 collas) garš un 3–7 g (0.1–0.25 unces) smags koks plaukst koku bedrēs, ko viņi uztur un sauc par galerijām. Wetas bieži sastopamas grupās, parasti no viena tēviņa līdz aptuveni desmit mātītēm.
Tie ir nakts radījumi, kas slēpjas dienas laikā un naktī barojas ar lapām, ziediem, augļiem un maziem kukaiņiem. Jaunībā weta savus eksoskeletus izmet astoņas reizes divu gadu laikā, līdz tie sasniegs pieaugušo izmēru.
Šeit ir pārsteidzošā daļa…
Šie kukaiņi uzrāda neparastu noturību pret sasalšanu, pateicoties īpašas olbaltumvielas viņu asinīs. Pat ja viņu sirdis un smadzenes sasalst, tās var “atdzīvināt”, kad tās ir atkausētas, parādot neticamu izdzīvošanas mehānismu.
Ja vien plēsēji tos nenogalina, šie kukaiņi teorētiski var dzīvot mūžīgi.
2 Plakanais tārps
Nemirstības atslēga var būt tārpā.
Tā nav zinātniskā fantastika — tas ir atradums no pētnieki Notingemas Universitātē. Viņi veica pārsteidzošu atklājumu par plakano tārpu sugu, kas varētu atklāt cilvēka novecošanas noslēpumus.
Pētījumi ir atklājuši, ka daži dzīvnieki var atjaunot traumas konkrētai ķermeņa daļai, piemēram, aknām cilvēkiem un sirdij zebrazivīm, taču šis dzīvnieks var atjaunot visu ķermeni.
Iepazīstieties ar planārajiem tārpiem.
Šie plakanie tārpi jau gadiem ilgi ir apmulsinājuši zinātniekus ar savu šķietami bezgalīgo spēju reģenerēt jebkuru trūkstošo ķermeņa reģionu. Šie tārpi atkal un atkal var izaudzēt jaunus muskuļus, ādu, zarnas un pat smadzenes.
Šīs nemirstīgās radības nenoveco tāpat kā mēs. Dr Aziz Aboobaker no Notingemas Universitātes Bioloģijas skolas paskaidroja, ka šie tārpi var izvairīties no novecošanas un saglabāt to šūnu dalīšanos. Viņi ir potenciāli nemirstīgi.
Noslēpums slēpjas telomēros…
Telomeres ir aizsargājoši "vāciņi" mūsu hromosomu galos. Padomājiet par tiem kā par kurpju auklas galiem — tie neļauj šķipsnām nobružāties.
Katru reizi, kad šūna dalās, šie telomēri kļūst īsāki. Galu galā šūna zaudē spēju atjaunoties un dalīties. Nemirstīgajiem dzīvniekiem, piemēram, planārajiem tārpiem, ir jāsargā to telomēri no saīsināšanas.
Lūk, izrāviens…
Dr Aboobaker prognozēja, ka planārie tārpi aktīvi uztur savu hromosomu galus pieaugušo cilmes šūnās. Tas noved pie tā, kas varētu būt teorētiska nemirstība.
Šis pētījums nebija viegls. Komanda veica virkni stingru eksperimentu, lai atklātu tārpa nemirstību. Viņi galu galā atklāja gudru molekulāru triku, kas ļauj šūnām bezgalīgi sadalīties bez saīsinātiem hromosomu galiem.
Lielākajā daļā organismu enzīms, ko sauc par telomerāzi, ir atbildīgs par telomēru uzturēšanu. Bet, mums novecojot, tā aktivitāte samazinās.
Šis pētījums identificēja iespējamo telomerāzes kodējošo gēna plānu versiju. Viņi atklāja, ka aseksuālie tārpi ievērojami palielina šī gēna aktivitāti, kad tie atjaunojas, ļaujot cilmes šūnām saglabāt savus telomērus.
Interesanti, ka seksuāli vairojošie planārie tārpi, šķiet, nesaglabā telomēra garumu tādā pašā veidā kā aseksuālie tārpi. Šī neatbilstība pārsteidza pētniekus, jo abiem veidiem ir bezgalīgas reģenerācijas spējas.
Tātad, ko tas nozīmē?
Komanda izvirza hipotēzi, ka seksuāli reproduktīvie tārpi galu galā var izrādīt telomēru saīsinošus efektus vai izmantot alternatīvu mehānismu.
Šiem tārpiem var būt noslēpumi, kas pārsniedz viņu pašu nemirstību. Profesors Duglass Kells, BBSRC izpilddirektors, atzīmēja, ka šis pētījums būtiski veicina mūsu izpratni par novecošanas procesiem. Tā varētu būt atslēga citu organismu, tostarp cilvēku, veselības un ilgmūžības uzlabošanai.
3 Nemirstīgā medūza
Turritopsis dohrnii, pazīstams arī kā nemirstīgās medūzas, ir izpelnījies uzmanību ar savu neparasto spēju pēc dzimumbrieduma sasniegšanas atgriezties seksuāli nenobriedušā stadijā.
Visā pasaulē sastopams mērenos līdz tropiskajos ūdeņos, un tas sāk dzīvi kā sīki kāpuri, ko sauc par planulām. Šīs planulas rada polipus, kas veido koloniju, kas piestiprināta pie jūras dibena, galu galā kļūstot par medūzām. Šie ģenētiski identiskie kloni veido plaši sazarotu formu, kas nav izplatīta lielākajai daļai medūzu.
Pieaugot, tie kļūst seksuāli nobrieduši un upurējas citām medūzu sugām. Ja tiek pakļauts stresam, slimībām vai vecumam, T. dohrnii var atgriezties polipu stadijā, izmantojot procesu, ko sauc par transdiferenciāciju.
Neticamais transdiferenciācijas process ļauj šūnām pārveidoties jaunos veidos, efektīvi padarot T. dohrnii bioloģiski nemirstīgu. Teorētiski process var turpināties bezgalīgi, lai gan dabā plēsonība vai slimība joprojām var izraisīt nāvi, neatgriežoties pie polipu formas. Šī parādība attiecas ne tikai uz T. dohrnii — līdzīgas spējas vērojamas medūzām Laodicea undulata un Aurelia ģints sugām.
T. dohrnii iespējamā nemirstība ir izvirzījusi šo medūzu zinātnisko pētījumu uzmanības centrā. Tās unikālajām bioloģiskajām iespējām ir milzīga ietekme uz fundamentālo bioloģiju, novecošanas procesu un farmācijas lietojumu pētniecību.
Ietekme uz cilvēka veselību un ilgmūžību
Šo sugu pētījumi ir pavēruši iespēju izprast novecošanos molekulārā līmenī.
Vienkārši izsakoties, šie dzīvnieki varētu iemācīt mums būt nemirstīgiem vai vismaz atvieglot novecošanos un ar vecumu saistītās īpašības cilvēka šūnās.
Tikai laiks un turpmākie pētījumi rādīs, ko šie atklājumi varētu nozīmēt cilvēcei. Bet viena lieta ir droša - šie dzīvnieki varētu no jauna definēt to, ko mēs zinām par dzīvi un ilgmūžību.
Pievienojies diskusijai!